Osteorefleksoterapijas zinātniskais pamats
Osteoreceptorus (kaulos esošus nervu galus jeb kaula receptorus) mehāniski kairina, ar injekcijas adatu caurdurot kaula struktūras un kaulu smadzenēs izdara galveno kairinājumu – visbiežāk ar spiedienu ievada fizioloģisko šķīdumu, retāk – elektriskās strāvas impulsiem, lāzera starojumu vai cita veida kairinātājiem. Ievadot kaulā fizioloģisko šķīdumu, tiek radīts osteoreceptoru baroceptīvs kairinājums un paaugstināts kaula iekšējais (intraosālais) spiediens.
Tā rezultātā endogēni, paša cilvēka organismā, tiek ierosināta un prolongēti uzturēta kaulu cilmes šūnu pavairošanās un diferencēšanās aktivācija. Osteoreceptoru mehāniska kairināšana caur muguras un galvas smadzenēm (centrālo nervu sistēmu – CNS) izraisa neirālas, neiroķīmiskas, kvantitatīvas un kvalitatīvas kaulu cilmes šūnu pārmaiņas un citas daudzveidīgas atbildes reakcijas jeb kaula refleksus kaulā un ar kaulu reflektori saistītās sistēmās, ietekmējot to darbību. Reflexuss ossus jeb kaula reflekss ir katrs reflekss, ko izraisa kaula receptoru kairinājums. Līdz ar to klasiskā Latvijas Osteorefleksoterapija ir kaulu refleksu un kaulu cilmes šūnu terapijas metode – ORT osteobiotehnoloģija reģeneratīvajā medicīnā, refleksoterapijā. LEMZPI zinātnieku izstrādātās osteoreceptoru kairināšanas metodes (fizioloģiskā šķīduma ar spiedienu ievadīšana kaulā, elektrosteostimulācija u.c.), kaulu smadzeņu bioelektriskās aktivitātes reģistrācijas metode, osteoreceptīvā izsauktā potenciāla reģistrēšanas metode, kaula baroceptīvās jutības, intraosālā spiediena, intraosālās temperatūras noteikšanas metodes, osteoreceptīvā nosacījuma refleksa izstrādes, kaula hronaksijas, kaula sāpju jutības, kaula adaptācijas noteikšanas un daudza citas metodes teorētiski un eksperimentāli pamatoti pierādīja ORT zinātnisko pamatu – kaulu sensoro sistēmu (KSS).
1. attēls. Refleksa loki muguras smadzenēs, kurus izraisa aferentie impulsi no kauliem, muskuļiem un ādas (izmantota E. Airapetjanca refleksa loku shēma, 1959 un tā papildināta ar nervu impulsiem no kauliem, G. Jankovskis, 1982).
Apzīmējumi: 1 – spinālais ganglijs; 2 – muguras smadzenes; 3 – āda; 4 – skeleta muskulatūra; 5 – kauls; 6 – simppātiskie gangliji un pinumi ķermeņa iekšējos dobumos; 7 – sviedru dziedzeris; 8 – asinsvads; 9 – simpātisko gangliju ķēde; 10 – iekšējais orgāns (zarna).
Kaulu sensorās sistēmas fizioloģiskās funkcionālās sistēmas struktūras (uzbūves) pirmais elements ir osteoreceptori. Nervu impulsu plūsma no osteoreceptoriem izplatās pa somātiskajiem un simpātiskajiem centrtieces (aferentajiem) nerviem un saslēdzas ar centrbēdzes (eferentajiem) nerviem vienotā refleksu lokā attiecīgā muguras smadzeņu līmenī (1,att, 2.att.I.) un galvas smadzenēs līdz pat lielo pusložu garozai (2.att.II.). Par nākošo teorētiski pamatoto un eksperimentāli pierādīto KSS veidojošo elementu uzskata osteorecepcijas pārstāvniecību galvas smadzenēs (smadzeņu stumbrā) un osteoreceptīvā uzbudinājuma pārslēgšanos uz stumbra eferentajiem kustību kodoliem. Osteorecepcijas pārstāvniecība ir eksperimentāli pierādīta galvas smadzeņu garozas pirmajā un otrajā sensomotorajā zonā, Deitersa kodolos, smadzenīšu garozā, talāmā, hipotalāmā, hipokampā jostas daivā, astainajā u.c. kodolos, spinālos ganglijos (1.att., 2.att.); osteoreceptīvā uzbudinājuma pārraidē piedalās gangliobulbārie, spinotalāmiskie, spinocerebellārie, spinovestibulārie trakti. Tika izpētīta kaulos esošo nervu saistība ar CNS, atklāja kaulu sensoro sistēmu (KSS) : osteoreceptori ir cieši funkcionāli saistīti ar muguras un galvas smadzenēm. Nervu impulsu plūsma no osteoreceptoriem izplatās pa somātiskajiem un simpātiskajiem centrtieces (aferentajiem) nerviem un saslēdzas ar centrbēdzes (eferentajiem) nerviem vienotā refleksu lokā attiecīgā muguras smadzeņu līmenī (2.att.I.) un galvas smadzenēs līdz pat lielo pusložu garozai (2.att.II.).
2. attēls. Kaulu sensorās sistēmas un citu sensoro sistēmu fizioloģiskās uzbūves shēma. Sensoro sistēmu shēma (K. Bikovs, 1959, kas papildināta ar kaulu sensoro sistēmu (G. Praulīte, 1967; G. Praulīte, G. Jankovskis, 1971).
Apzīmējumi: 1 – redzes receptori; 2 – kaulu receptori; 3 – dzirdes receptori; 4 – ādas receptori; 5 – ožas receptori; 6 – garšas receptori; 7 – muskuļu receptori; 8 – zarnu receptori; I – nervu vadīšanas ceļi uz CNS un šajā sistēmā; II – sensoro sistēmu pārstāvniecības zonas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā.
Kaulu sensorās sistēmas hierarhiskās uzbūves (struktūras) elementi ir : osteoreceptori, , spinālie gangliji (2.att.), smadzeņu stumbrs, talāms, hipotalāms, astainais kodols, hipokamps, smadzenītes, Deitersa kodols, smadzeņu garoza. Osteorecepcijas pārstāvniecības zonas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā atrodas blakus un daļēji pārklājas ar citu somatosensoro un interoceptīvo sistēmu pārstāvniecības zonām (2.att.II.). Tas liecina par KSS un citu sensoro sistēmu un to funkciju ciešu saistību un mijiedarbību. Tādēļ kairinot osteoreceptorus, caur CNS iespējams izraisīt daudzveidīgus kaula refleksus kaulā un ar kaulu reflektori saistītās orgānu sistēmās (3.att.), veidojot osteoreceptoru kairinājuma darbības neirālo mehānismu.
3. attēls. Osteoreceptoru kairinājuma iedarbība (G. Jankovskis, 1982).
Apzīmējumi: 1 – kaula nervi; 2 – šļirce ar injekcijas adatu; 3 – muguras smadzenes; 4 – veģetatīvās nervu sistēmas gangliji; 5 – āda, muskuļi, kauli; 6 – asinsvadi; 7 – iekšējie orgāni; 8 – bioloģiski aktīvas vielas; 9 – hormoni; 10 – iekšējās sekrēcijas dziedzeri; 11 – muguras smadzeņu spinālie gangliji; 12 – retikulārā (tīklveida) formācija; 13 – hipotalāms, 14 – smadzenītes; 15 – galvas smadzeņu garoza.
Osteoreceptoru kairinājums ietekmē serotonīna, dopamīna, aminosviestskābes, noradrenalīna u.c. neiromediatoru biosintēzi galvas smadzenēs; maina imunoglobulīnu un glikokortikoīdu saturu asinīs u.c., veidojot osteoreceptoru kairinājuma neirohumorālo darbības mehānismu. Osteoreceptoru kairinājums maina nukleīnskābju (RNS un DNS) saturu kaulu smadzenēs; sekmē kaulu masas par 16.3% un kaulu smadzeņu masas pieaugumu par 13.6% (p<0.03); kaulu smadzeņu mezenhimālo cilmes šūnu proliferatīvā potenciāla paaugstināšanos u.c..
Fizioloģiskā šķīduma spiediena ietekmē kaulu smadzeņu cilmes šūnas kvantitatīvi un kvalitatīvi mainās. Kad šīs aktivzētās cilmes šūnas ir nonākušas vispārējā asinsritē, tās piesaista bojāto audu izdalītie enzīmi. Tādā veidā tiek nodrošināti reģenerācijas procesi organismā, veidojot kaulu cilmes šūnu reģeneratīvo darbības mehānismu. Līdz ar to ORT ir teorētiski pamatota, eksperimentāli pierādīta un klīniski apstiprināta, fizioloģiska slimību profilakses un terapijas metode, nelietojot medikamentus. Tādēļ izzinātais ORT neirālais, neirohumorālais un kaulu cilmes šūnu reģeneratīvais, reaferentācijas, pašregulācijas, homeostatiskais u.c. darbības mehānismi zinātniski pamato ORT osteobiotehnoloģijas lietošanu vairāk nekā 80 dažādu slimību un sindromu profilaksē un ārstēšanā. Tās ir osteoporoze, kaulu lūzumi, spondiloze, pleca un lāpstiņas periartrīts, elkoņa epikondilīts, deformējošā osteoartroze, gūžas locītavas rajona osteoentezopātija, metatarzālo kaulu galviņu aseptiskā nekroze un Kēlera slimība, Deičlendera slimība, vibrācijas slimība, Kīnbeka-Preizera slimība, Osguda-Šlatera slimība, miopātijas (Erba slimība, Laduzi-Dežerēna slimība), migrēna, galvas smadzeņu infarkts akūtā un hroniskā stadijā, trijzaru nerva neiralģija, kardiaļģija, depresija, senestopātijas, bronhiālā astma, mielopoēze, fantoma sāpes, diabētiskā pēda, posturālā līdzsvara traucējumi, telpiskās orientācijas traucējumi, atkarība no nikotīna, atkarība no alkohola, atkarība gan no alkohola, gan no nikotīna, alkohola abstinences sindroms, atkarība no narkotiskām un toksiskām vielām, skeleta muskuļu atonijas sindroms, Pārkinsona sindroms, fobijas (bailes), karpālā kanāla sindroms, izkaisītā skleroze, bērniem akomodācijas spazmas un tuvredzība, stostīšanās, enurēze, enkoprēze u.c.. Visos gadījumos ORT vēlams lietot kā monotrapiju. To var kombinēt ar masāžu, ārstniecisko vingrošanu, patoģenētisko un simptomātisko farmakoterapiju.
ORT osteobiotehnoloģijas atšķirības salīdzinājumā ar citām mūsdienu cilmes šūnu un citām reflektorām terapijas metodēm: Izdara iedarbojoties tieši uz osteoreceptoriem; osteoreceptori tiek kairināti vienu reizi, retākos gadījumos vairākas reizes nedēļā- pamatojoties klīniskajiem un cilmes šūnu u.c. pētījumu rezultātiem. Bojāto audi reģenerācijas procesu nodrošināšanai cilvēka organismā lielāku kaulu (periosta un kaulu smadzeņu) cilmes šūnu skaita pieaugumu izraisa regulāra šo šūnu mehāniska kairināšana vairākos ORT seansos. Parasti vairākas reizes nedēļā ORT izdara hronisku, smagu slimību gadījumos; KSS atgriezeniskās saites jeb reaferentācijas, pašregulācijas un homeostatiskie mehānismi nodrošina osteoreceptoru kairinājuma darbību līdz diviem mēnešiem ilgi; ORT biodroša, vienkārši izpildāma un finansiāli (ekonomiski) izdevīga; ORT Osteobiotehnoloģijas terapija ir efektīva terapijas metode.