Par Mums

Hronisku sāpju iemesls

Cilvēkiem novecojot, notiek morfoloģiskas, funkcionālas un citas daudzveidīgas pārmaiņas mūsu organismā. Vairāk pieskaršos izmaiņām kaulu un locītavu sistēmā. No 40–50 gadu vecuma kaulu masa gan vīriešiem, gan sievietēm sāk pakāpeniski samazināties – par 0,3–0,4% gadā. Šāds kompakto kaulaudu masas zudums saglabājas visu mūžu, 90 gadu vecumā sasniedzot pat 18,9% vīriešiem, bet sievietēm 32,4% gadā. Spongiozā jeb porainā kaulaudu masa sāk samazināties vēl agrāk nekā kompakto kaulaudu masa – jau pēc 30 gadu vecuma. Būtībā mēs runājam un saprotam to kā osteoporozes procesu kaulaudos.

Osteoporoze intensīvi aptver visu skeletu, pārmainot mugurkaulu, ribas, roku un kājas kaulus. Laika gaitā, progresējot kaulaudu masas zudumam, parādās osteoartrīta simptomātika, un tās ir dažāda intensitātes un lokalizācijas sāpes, bieži, vismaz sākotnēji, bez redzamām lokālām izmaiņām. Pieaug arī kaulu lūzuma risks. Noskaidrots, ka 30–80% gadījumu pacientiem ar sāpošiem kauliem, locītavām, muskuļiem ir nomākts garastāvoklis. Veicot aptauju iedzīvotāju vidū, kas cieš no hroniskām sāpēm, noskaidrots, ka 61% aptaujāto sāpes ir samazinājušas darbspējas, 19% zaudējuši darbu sāpju dēļ un 13% to mainījuši.

Osteoartrīta attīstību veicinošie faktori ir traumas, palielināts ķermeņa svars, liela nozīme dzimumam un pārmantotībai. Mazkustīgums paātrina kaulu noārdīšanos un veicina straujāku osteoporozes attīstību, kas rezultējas ar osteoartrīta attīstību, skarot dažādus locītavas komponentus: notiek skrimšļa erozija, veidojas kaula malu hipertrofija jeb radziņi, subhondrāla skleroze (skrimšļa deģeneratīvs bojājums). Kaulu struktūras izmaiņas rada bioķīmiskas un morfoloģiskas pārmaiņas locītavu sinoviālajā membrānā un šķidrumā. Skar arī locītavas kapsulu, saites un meniskus.

Problēmas risinājums

Latvijas Osteorefleksoterapijas asociācija iesaka nemedikamentozu ārstēšanas metodi osteorefleksoterapiju. Osteorefleksoterapija ir adekvāta izvēles ārstēšanas metode, un tā var un papildina sāpju ārstēšanas programmas.

Latvijas osteorefleksoterapijas pamatlicējs ir Dr.habil.med. profesors Georgs Jankovskis. Par osteorefleksoterapijas metodes pirmsākumu uzskata 1957. gada 24. aprīli, kad profesors Georgs Jankovskis, būdams toreizējās Latvijas PSR ZA Latvijas Eksperimentālās medicīnas institūta zinātniskās pētniecības institūta aspirants, Rīgas pilsētas kaulu tuberkulozes slimnīcā pirmo reizi lietoja osteorefleksoterapiju, ārstējot slimnieku ar ceļa locītavas tuberkulozi. Osteorefleksoterapiju veic, ar injekcijas adatu caurdurot ādu un zemādas audus un kaulu smadzenēs ar spiedienu ievadot 0,5–1 ml fizioloģiskā (0,9% NaCl) šķīduma.

Ārstēšana ir individuāla, un ārstniecības kursa laikā to var mainīt atbilstoši pacienta klīniskajai simptomātikai. Klasiski ārstniecības kurss ilgst no 2 līdz 10 manipulācijas reizēm, vienu vai divas reizes nedēļā. Remisija ir individuāla atkarībā no osteoartrīta smaguma un ilgst no gada līdz vairākiem gadiem Sāpju atjaunošanās gadījumā rekomendē atkārtot osteorefleksoterapijas kursu.